Vaginālie dilatori: saruna, kas mums pietrūkst

Par to, ko neviens īsti nepasaka skaļi

Par iegurņa muskulatūras stiprināšanu mēs dzirdam bieži un skaļi. Kegela vingrinājumi tiek pieminēti teju kā universāls risinājums dažādām situācijām - pēcdzemdību iegurņa muskulatūras izmaiņām, nesaturēšanai, seksuālai labsajūtai, profilaksei “katram gadījumam”. Un daudzos gadījumos tie tiešām var būt noderīgi. Taču problēma sākas brīdī, kad stiprināšana tiek pasniegta kā vienīgais iespējamais ceļš.

Patiesība ir tāda, ka ne visiem iegurņa pamatnes muskuļu problēma ir vājums. Dažiem tā ir tieši pretēja - pastāvīgs, hronisks saspringums. Muskuļi, kas jau tā ir tonusā, saņem signālu savilkties vēl vairāk, un rezultāts bieži vien ir pretējs cerētajam. Sāpes nepazūd, diskomforts pastiprinās, un ķermenis kļūst vēl jūtīgāks.

Šādā situācijā rodas sava veida “melnā bilde”. Cilvēks jūt sāpes vai diskomfortu, bet nesaprot, no kurienes tas nāk. Viņš godprātīgi mēģina darīt to, ko ir dzirdējis kā pareizo — vairāk trenēt, vairāk savilkt, vairāk kontrolēt — un, kad tas nepalīdz, sāk domāt, ka ar viņu pašu kaut kas nav kārtībā. Ka ķermenis ir problemātisks, nepaklausīgs vai “nepareizs”.

Taču ļoti bieži trūkst nevis motivācijas vai gribasspēka. Trūkst informācijas. Un vēl vairāk — trūkst sarunu par to, ka muskuļiem ir divas pamatfunkcijas: savilkties un atslābt. Ja mēs trenējam tikai vienu no tām, sistēma kļūst nelīdzsvarota. Arī atslābt ir prasme, ko dažkārt nepieciešams apgūt no jauna.

Un dažreiz tas, kas muskuļiem patiešām ir vajadzīgs, nav vēl viens vingrinājums vai vēl viena instrukcija, bet vairāk maiguma, lēnuma un sapratnes. Jo ne viss ķermenī prasa vairāk spēka — dažas lietas prasa vairāk telpas.

Kad sekss vai apskate kļūst par stresu

Ja dzimumakta laikā ir diskomforts vai sāpes, ļoti bieži pirmā reakcija ir to neuztvert nopietni. Ne tāpēc, ka tas nesāpētu, bet tāpēc, ka mēs esam pieraduši sev teikt, ka “tā jau mēdz būt”, ka varbūt vienkārši esam saspringtas, varbūt šodien nav īstā diena, varbūt pietrūka noskaņojuma, lubrikanta vai laika. Un tad galvā sākas mazie attaisnojumi: “Varbūt ar laiku pāries.” “Varbūt es pārāk dramatizēju.” “Citām taču arī tā gadās.”

Ļoti bieži šajā vietā parādās arī pašvainošana par to, ka nemākam atslābt vai par to, ka neesam pietiekami “atvērtas”, pietiekami brīvas, pietiekami gatavas. It kā ķermenis būtu jāpielāgo prātam, nevis otrādi, un, ja tas nesanāk, šķiet, ka problēma esam mēs pašas - mūsu galva, mūsu bailes, mūsu nespēja “saņemties”.

Bet patiesībā ķermenis gandrīz nekad neko nedara par spīti. Tas nesabotē, netraucē un nekļūdās - tas sargā. Sāpes vai diskomforts ļoti bieži ir signāls, ka muskulatūra atrodas pastāvīgā spriedzē. Ne tāpēc, ka cilvēks to apzināti savelk vai kaut ko dara nepareizi, bet tāpēc, ka nervu sistēma ir iemācījusies būt uzmanīga. Reizēm pat pārāk uzmanīga. Tā ir ķermeņa valoda, kas saka: “Šeit es nejūtos līdz galam droši.”

Šāda spriedze var rasties dažādu iemeslu dēļ. Tā var būt saistīta ar iepriekšēju sāpīgu vai nepatīkamu pieredzi - seksuālu, medicīnisku vai emocionālu. Tā var būt sekas ginekoloģiskām procedūrām, dzemdībām vai hormonālām izmaiņām. Tā var veidoties arī no ilgstoša stresa, trauksmes vai vienkārši dzīves ritma, kurā ķermenis nepārtraukti ir “gatavībā”. Un reizēm nav viena konkrēta notikuma, ko varētu nosaukt vārdā. Ķermenis vienkārši ir iemācījies turēt spriedzi kā drošības stratēģiju.

Tieši tāpēc šādās situācijās ir tik svarīgi nepalikt ar to vienai. Par sāpēm vai diskomfortu dzimumakta laikā ir vērts un vajag runāt ar ginekologu - nevis paciest, nevis samazināt līdz “sīkumam”, bet uztvert kā reālu signālu no ķermeņa. Tā nav sūdzēšanās, bet gan rūpes par sevi.

Arvien biežāk šādās situācijās kā viena no iespējām tiek ieteikta iegurņa pamatnes fizioterapija jeb pelvic floor therapy. Un daudziem tas ir pirmais brīdis, kad kāds paskaidro: iegurņa muskuļiem ne vienmēr vajag vairāk spēka. Dažreiz tiem vajag iemācīties atslābt. Šis process bieži vien ir ne tikai fiziski atbrīvojošs, bet arī emocionāli ļoti nozīmīgs, jo tas palīdz atjaunot sajūtu, ka ķermenis nav pret tevi - tas ir tavā pusē. Un varbūt pats svarīgākais šajā visā ir atļaut sev iet šo ceļu bez steigas un bez vainas sajūtas.

Kas ir vaginālie dilatori, un kur tie iederās šajā visā?

Vaginālie dilatori ir dažādu izmēru gludi, parasti no silikona izgatavoti palīglīdzekļi, kas palīdz ķermenim pakāpeniski un droši pierast pie ievadīšanas un mazināt saspringumu. Tie nav brīnumlīdzeklis, un tie noteikti nav risinājums “ātri un uzreiz”. Tie arī nav paredzēti tam, lai ar spēku pārvarētu sāpes vai diskomfortu. Patiesībā to galvenā loma ir pavisam cita - palīdzēt ķermenim no jauna iemācīties drošību.

No fizioloģijas viedokļa dilatori strādā ar nervu sistēmu tikpat daudz, cik ar muskuļiem. Ja iegurņa pamatnes muskulatūra ilgstoši ir saspringta, ķermenis pieskārienu var uztvert kā draudu, pat ja prāts saprot, ka nekas slikts nenotiek. Dilatori ļauj šo reakciju pakāpeniski pārrakstīt lēnā, kontrolētā veidā, kur cilvēks pats nosaka tempu, dziļumu un ilgumu. Tas dod nervu sistēmai iespēju pieredzēt: šis pieskāriens ir drošs, šeit nav jāsaspringst.

Praksē tas ir process, kurā cilvēks soli pa solim iepazīst sajūtas, nevis mēģina tās pārvarēt. Sākot ar ļoti mazu izmēru, bieži vien tikai uz dažām minūtēm, ar uzmanību uz elpošanu un ķermeņa reakcijām. Ne ar spēku, ne ar “saņemies”, bet ar pacietību un ziņkārību. Ar attieksmi: “Es tevi dzirdu. Mēs varam pamēģināt lēnāk.”

Svarīgi arī saprast, ka dilatoru lietošana nav tests vai sacensība. Šis process nav par to, lai sasniegtu konkrētu izmēru vai “normu”. Mērķis nav pats dilators, bet tas, ko ķermenis šajā laikā iemācās — atslābt, nepārslēgties aizsardzības režīmā un uzticēties sajūtām. Dažiem cilvēkiem šis ir salīdzinoši īss ceļš, citiem tas prasa vairāk laika, un abi varianti ir pilnīgi normāli.

Tieši tāpēc vaginālie dilatori bieži tiek izmantoti kopā ar ginekologa vai iegurņa pamatnes fizioterapeita atbalstu. Pareizi pielietoti, tie var kļūt par ļoti vērtīgu instrumentu ceļā uz mazāku diskomfortu, lielāku ķermeņa apzināšanos un atjaunotu sajūtu, ka ķermenis nav šķērslis, bet sabiedrotais.

Un reizēm šī uzticēšanās atjaunošana patiešām ir lielāks un nozīmīgāks darbs nekā pati fiziskā atslābināšanās.

Kā notiek iegurņa muskulatūras terapija ar vaginālajiem dilatoriem?

Iegurņa muskulatūras terapija ar vaginālajiem dilatoriem nav par “vingrināšanu” klasiskā izpratnē. Drīzāk tas ir nervu sistēmas un muskuļu sadarbības process, kura mērķis ir samazināt pārlieku saspringumu un atjaunot spēju atslābt bez sāpēm vai aizsargreakcijas.

Parasti dilatori tiek izmantoti pakāpeniski - sākot ar vismazāko izmēru, bieži vien tikai uz dažām minūtēm. Process notiek lēni un kontrolēti, cilvēkam pašam nosakot tempu. Terapijas laikā liela uzmanība tiek pievērsta elpošanai, ķermeņa sajūtām un spējai apzināti pamanīt, kad muskuļi sāk atslābt. Mērķis nav “izturēt”, bet radīt pieredzi, kurā ķermenis saprot, ka nekas slikts nenotiek.

Kā izvēlēties “savu” dilatoru?

Dilatori atšķiras gan pēc garuma (aptuveni no 5 līdz 18 cm), gan biezuma (no ļoti plāna līdz apmēram 4 cm diametrā). Ideja ir vienkārša: sākt ar mazāku izmēru un ar laiku, bez steigas, pāriet uz lielāku. Ja viss notiek pareizi, tu pamanīsi, ka tas, kas sākumā šķita izaicinošs, ar laiku kļūst pavisam viegls.

Materiālam arī ir nozīme.

Plastmasas dilatori ir stingrāki; tie var palīdzēt efektīvāk izstiept audus, bet dažām sievietēm tie šķiet neērti.

Silikona dilatori ir mīkstāki, elastīgāki un bieži vien patīkamāki, kā arī silikons nav porains un neuzkrāj baktērijas materiālā (protams, rūpīga mazgāšana pēc lietošanas ir nepieciešama).

Ir arī magnētiskie dilatori, kuriem iekšā ir magnēts; teorētiski tas var uzlabot asinsriti un veicināt audu atjaunošanos.

Dažiem dilatoriem ir rokturis vai cilpiņa pirkstam - tas dod lielāku kontroli un padara lietošanu drošāku. Ja iespējams, par piemērotāko variantu vienmēr ir vērts parunāt ar savu ārstu vai fizioterapeitu.

Kā tas notiek praksē?

Pirmās reizes var būt nedaudz neierastas, un tas ir pilnīgi normāli. Visa nodarbība parasti neaizņem vairāk par 15-20 minūtēm, un lielākais pluss - tu to dari savās mājās, savā ritmā.

Īsumā process izskatās šādi:

• Uzklāj pietiekamu daudzumu ūdens bāzes lubrikantu
• Apgulies ērti uz muguras ar saliektām kājām.
• Ievieto dilatoru līdzīgi kā tamponu - nedaudz slīpi uz mugurkaula pusi. Sajūtai jābūt pieguļošai, bet ne sāpīgai.
• Kad jūti vieglu spriedzi, apstājies. Nekas nav jāspiež ar varu.
• Dziļa elpošana vai Kegela vingrinājumi palīdz muskuļiem atslābt.
• Dažas minūtes vari dilatoru viegli pakustināt - apļos, uz priekšu un atpakaļ.
• Pēc ~15 minūtēm to uzmanīgi izņem, nomazgā ar siltu ūdeni un maigu tīrīšanas līdzekli.

Cik bieži jālieto dilatori? Tas ir individuāli - dažām der katru dienu, citām katru otro. Klausies ārsta ieteikumos un, pats galvenais, savā ķermenī.

Kādu izmēru izvēlēties sākumā?

Lielākā daļa sāk ar pavisam mazu dilatoru - apmēram zīmuļa biezumā. Bet tas nenozīmē, ka visiem jāsāk tieši tur. Pareizais sākuma izmērs ir tas, kas jūtas nedaudz ciešs, bet nesāpīgs. Laika gaitā mazais kļūs “par vieglu” - tas ir signāls, ka vari pamēģināt nākamo.

Lielākie dilatori parasti atdarina dzimumlocekli gan garumā, gan biezumā, bet līdz tam nav jānonāk visiem un noteikti ne steigā. Bieži dilatori tiek pārdoti komplektos ar vairākiem izmēriem - tas noņem lieku stresu par izvēli. Un jā, arī šeit saruna ar speciālistu var ļoti palīdzēt.

Lai gan vaginālos dilatorus var iegādāties bez receptes aptiekās un internetā, pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai speciālistu, kurš var palīdzēt saprast, vai šī terapija tev ir piemērota, kā arī ieteikt piemērotu lietošanu; pašus dilatorus ir svarīgi lietot saskaņā ar speciālista norādījumiem un ražotāja instrukcijām, un, ja lietošanas laikā rodas sāpes, diskomforts vai jautājumi, par to vajadzētu aprunāties ar veselības aprūpes speciālistu.

Cik ilgi tas viss jādara?

Vienā reizē - apmēram 10–15 minūtes. Kopējais periods var būt dažas nedēļas vai vairāki mēneši, atkarībā no iemesla, kāpēc dilatori tiek lietoti. Progress nav lineārs, un tas ir okei. Ļoti svarīgi atcerēties, ka, lai gan par dilatoriem ir pieejama vispārīga informācija, visdrošākais un efektīvākais veids, kā tos lietot, ir ar speciālista atbalstu.

Konsultācija ar ginekologu vai iegurņa pamatnes fizioterapeitu palīdz saprast, vai šī metode ir piemērota konkrētajā situācijā, kāds lietošanas režīms būtu visatbilstošākais un kā izvairīties no kļūdām, kas var radīt lieku stresu vai diskomfortu.

Speciālists var arī palīdzēt integrēt dilatoru terapiju plašākā ārstēšanas plānā - kopā ar elpošanas tehnikām, manuālo terapiju vai citiem paņēmieniem, kas palīdz muskulatūrai un nervu sistēmai strādāt harmoniskāk. Tas nav ceļš, kas jāiet vienatnē, un atbalsts šajā procesā bieži vien padara to daudz drošāku, mierīgāku un efektīvāku.

Galu galā iegurņa muskulatūras terapija ar dilatoriem nav par kontroli vai pārvarēšanu. Tā ir par sadarbību ar ķermeni, par pacietību un par atļauju sev iet uz priekšu savā tempā - ar profesionālu atbalstu, kad tas ir nepieciešams. ?

Noslēgumā

Ja šī tēma tev šķiet miglaina, neskaidra vai pat nedaudz biedējoša - tu neesi viena. Daudzi par to neko nav dzirdējuši līdz brīdim, kad paši ar to saskaras. Un tas nav tāpēc, ka tas būtu rets gadījums, bet gan tāpēc, ka par to vienkārši maz runā.

Vaginālie dilatori, saruna ar ginekologu, iegurņa pamatnes fizioterapija - tas viss nav “galējais variants”. Tas ir rūpju veids. Par savu ķermeni. Par savu labsajūtu. Par dzīves kvalitāti.

Un, jā - tas ir tikai par labu. Ir vērts būt pacietīgai ar sevi un savu ķermeni. ?